Dzūkija

Vietējie iedzīvotāji šeit lepojas ar bagātīgām dziedāšanas tradīcijām, lielu rūpību par vidi un visu dzīvo, kā arī ar izcilām lopkopības prasmēm. Apmeklējot kādu Dzūkijas ciemu, ir iespēja atgriezties gadsimtu atpakaļ laikā, sajust meža spēku un iegremdēties mierīgā, lēnā dabas dzīvē.

Dzūkija, kas slavena ar savu tautasdziesmu krātuvi un autentiskiem ciemiem, pirmkārt un galvenokārt, ir zeme pārtikas vākšanai. Lietuvā ir populārs teiciens: "Ja nebūtu sēņu un ogu, Dzūkijas meitenes būtu plikas". Patiesi, varbūt ne vairs tik nozīmīga kā agrāk, tomēr pārtikas vākšanai joprojām ir liela nozīme Dzūkijas iedzīvotāju dzīvē. Reģiona dabai ir daudz, ko piedāvāt: biezi meži, kas pilni barojošu sēņu, saulainas pļavas, kas pārpilnas sulīgu ogu, un ezeri, kuros netrūkst zivju.

Pat ja nevēlaties izmēģināt ogošanu vai sēņošanu (tā ir legāla un visiem pieejama bez maksas!), ir daudz iespēju nobaudīt vietējos dabas gardumus. Dzūki ir meistari sēņu pagatavošanā - no tām gatavo zupas un sautējumus, ar tām pilda smalkmaizītes un pelmeņus, un tās žāvē, sālī un marinē, gatavojoties ziemai. Dzūkijā noteikti nobaudiet bandu – tradicionālo sāļo kūku, ko gatavo no kartupeļiem vai griķiem un cep uz kāpostu lapas. Meklējiet vietu, kur to pasniedz tieši no malkas krāsns. Ja jums tā garšo, tad palūdziet arī griķu babkas gabaliņu – tā ir ar medu aromatizēta saldā kūkā, kas lieliski sader ar tasi meža ogas tējas.