Brutālisms

Daudzām 20. gadsimta otrajā pusē tapušajām raksturīgajām ēkām, īpaši galvaspilsētā Viļņā, ir brutālisma stila iezīmes, kas ir padomju okupācijas perioda produkts. Iedvesmojoties no tiem pašiem avotiem, kas veidoja modernismu (Le Korbizjē, Valters Gropiuss u. c.), šajās ēkās tika inovatīvi izmantoti komerciāli būvmateriāli, piemēram, betons, un kontrasti un līdzsvars starp spēcīgiem, asiem leņķiem un viļņotām formām. Lai gan dažas no tām joprojām ir pretrunīgi vērtējamas, jo tās ir saistītas ar valsts neērto pagātni, nav apstrīdams, ka to novatoriskās formas nosaka modernās Viļņas seju. Patiesībā šīs ēkas kopā veido to būvju sarakstu, kas nosaka pilsētas panorāmu. Televīzijas tornis, Nacionālais operas un baleta teātris, Viļņas Koncertu un sporta pils, Laikmetīgās mākslas centrs, Lietuvas Kooperatīvu savienības biroja ēka Viļņā un Kāzu pils. Savukārt ārpus pilsētas ievērojami piemēri ir Kauņas Gleznu galerija un Elektrēnu Ledus pils.