Krustu kalns

Viduslaikos šeit atradās koka pils, bet šodien par Krustu kalnu dēvētais pilskalns kļuvis par dabisku skatuvi, kur vietējie ciema iedzīvotāji un pilsētnieki sāka celt krustus, lai pieminētu 1863. gada sacelšanās laikā kritušos cīnītājus. To izvēlējās tā nomaļuma dēļ, kas palīdzēja cilvēkiem izvairīties no cara represijām. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas 1990. gadā tas ātri kļuva par nozīmīgu svētceļojumu vietu. Par savu starptautisko slavu kalns galvenokārt var pateikties pāvestam Jānim II, kurš 1993. gadā svētīja kalnu ar savu vizīti.

Lūdzoties par veselību, ģimenes labklājību un vēlmju piepildīšanos, svētceļnieki uz kalna atstāj krustus, rožukroņus un citus priekšmetus - ticības un cerības simbolu. Krusti, kas bieži vien darināti ar rokām, ir vērtīgs Lietuvas tradicionālās krustu izgatavošanas paraugs, ko UNESCO ir atzinusi par cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu.