Kā vienotības apliecinājums brīvības meklējumos gandrīz divi miljoni cilvēku 1989. gada 23. augustā sadevās rokās, lai izveidotu 600 kilometru garo Baltijas ceļu, kas stiepās pāri Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Dokumentu kolekcija, kurā ierakstīta šī mierīgā politiskā demonstrācija, 20 gadus vēlāk tika pievienota UNESCO pasaules atmiņas reģistram. Lietuvā dokumenti tiek glabāti galvenā arhivāra birojā.
Baltijas ceļš bija atbilde uz Molotova – Ribentropa pakta 50. gadadienu, ar kuru tika atcelta Baltijas valstu neatkarība. Šis pakts ļāva Padomju Savienībai paplašināt savu ietekmi Centrālajā un Austrumeiropā un okupēt veselas tautas.
Vēlāk situācija sāka mainīties. Astoņdesmitajos gados Baltijas valstīs parādījās pretpadomju kustības, kas tūkstošiem cilvēku pulcināja uz mītiņiem Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viens no šo kustību rezultātiem bija Baltijas ceļš.
Izcils ar savu vērienīgumu un mierīgumu, Baltijas ceļš iemūžināja un pārsteidza visu pasauli. Tas ne tikai parādīja trīs valstu kopīgo cīņu starptautiskā līmenī BALTIC WAY 43BALTIC WAY - tas arī deva impulsu demokrātiskām kustībām citās pasaules daļās.
Spēcīgā brālības sajūta, vienotība un kopīgs mērķis starp trim valstīm kļuva par svarīgu politisko faktoru brīvības un neatkarības atjaunošanā.
Baltijas ceļu var pārskatīt vairākās vietās, kas ir izkaisītas pa Lietuvu. Daži no viņiem atrodas Viļņā. Katedrāles laukumā jūs varat stāvēt uz Baltijas ceļa piemiņas flīzes, kuru veidojis mākslinieks Gitenis Umbrasas. Flīzē ir nezināma Baltijas ceļa dalībnieka pēdas, un zem tā ir apglabāta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Ģedimina kalns, kas atrodas blakus Katedrāles laukumam, bija tas, kur sākās Baltijas ceļš. Jūs varat doties kalnā uz Ģedimina torni, lai apskatītu displejā redzamo Baltijas ceļa karti un attēlus, kā arī īpašu dokumentālo filmu.
Vēl viens Baltijas ceļa simbols ir Brīvības ceļa skulptūra Konstitucijas avēnijas un Geležinio Vilko ielas krustojumā. Skulptūra ir veidota no vairāk nekā 20 000 donorķieģeļu, tā ir 63 metru gara un 3,5 metru augsta.
Piecās atpūtas pieturās gar Viļņas – Paņevežas šoseju tika atklātas piemiņas zīmes / informācijas stendi, lai atzīmētu Baltijas ceļa 25. gadadienu: 32,1. Un 80,1. Kilometrā kreisajā pusē un 38,5., 55,6. Un 99,9. Kilometra labajā pusē.
Pa ceļam no Paņevēžas uz Pasvaliju, kas turpina uz Lietuvas – Latvijas robežas, tika uzstādīti vēl četri informācijas stendi: pie 19,5. Un 62,9. Kilometra kreisajā pusē un 27,8. Un 47,5.