Atrodi savu ceļu uz Lietuva 10 maršruti

3.Kad pa priekpilniem kalniņiem no Traķiem nonāksiet Birštonā, vispirms ieelpojiet svaigo priežu gaisu. Lietuvas lielākās upes ielejā atrodas īsts kūrorts – zaļš, smaržīgs, mierīgs, ar čalojošām strūklakām un minerālūdens avotiem. Senos laikos šeit pletās karaliskie medību lauki. Atvelciet elpu vienīgajā minerālūdens tvaicēšanas tornī Lietuvā, uzkāpiet Vītauta kalnā un palūkojieties uz tūkstošiem gadu gaitā nemainīgo ainavu – Nemunas loku panorāmu. Tā vislabāk redzama no Birštonas skatu torņa, kas ir visaugstākais Lietuvā. Bet pēc tam – visi citi prieki: minerālūdens vannas, masāžas un medus, piena, un pļavas zālīšu procedūras.

INTERESANTI: Birštonu vislabāk izbraukt ar velosipēdu. Tā īsā laikā aplūkosiet svarīgākās vietas.

4.Šajā pilsētā zūd attāluma sajūta – aiz katra stūra gaida mākslas piedzīvojums. Dodieties patīkamā spēlē – saskaitiet pilsētas ēkas, uz kurām zīmes atstājuši pasaulslaveni mākslinieki. Uz mākslas simpoziju “Malonny: Marijampole, Ņujorka, Londona – ideju migrācija” tos saaicinājis lietuvietis Ray Moon Bartkus (Rimvīds Bartkus). Kaķu pagalmā ejiet klusām – reizēm starp sastingušajām skulptūrām gadās arī dzīvi skaistuļi.

5.Lazdiju apkārtnē šalc meži, zaļo ganības un pļavas. Pabradāt pa tām, pavadīt sauli uz viena no 24 novada pilskalniem, – lūk, kāpēc šurp brauc ļaudis no lielpilsētām. Visinteresantākās taciņas un ceļus atklāsiet Meteļu reģionālā parka apmeklētāju centrā.

6.Lietuvā lielākie dārgumi reizēm slēpjas pašos nomaļākajos valsts nostūros. Piemēram, 17. gs. arhitektūras ansamblis – Lišķavas klosteris ir daudzu svētceļnieku mērķis.

7.Varam tikai minēt, kur nedēļas nogalēs brauksiet jūs, bet mēs braucam uz Druskininkiem. Gan tad, kad jūtamies noguruši, gan tad, kad vēlamies izklaides vai romantisku nedēļas nogali ar dzeju vai komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa darbiem. Druskininki ir burvīgi rudenī. Šeit arī ziemā minerālūdens baseinos ir silti. Uz mežiem vilina vasarā, bet pavasarī – smaržo pēc narcisēm.

8.Dzūkijas reģionālajā parkā Lietuvas rietumos varat baudīt gan ledāju veidoto ainavu

ar kāpām, Nemunas un Merķes upes ielejām, gan priežu silus. Stāsta, ka tūristu interesi saistošajam objektam – burbuļojošajam avotam – Ūlas acis, piemītot brīnumainas spējas.

9.Vai jums kādreiz ir paticis doties turp, kur līgojas sūnas? Vai ir iznācis priecāties par dzērveņu krellēm nobārstītiem klajumiem un dūmakainiem purviem? Vai esat dzirdējuši, ko runā putni tur, kur cilvēki pieklust? Čepkeļu purvs ir viena no lielākajām un visvairāk sargātajām mūsu bagātībām. Uzkāpiet skatu tornī un aplūkojiet apkārtni! Tikai šim pārgājienam piereģistrējieties iepriekš – pastaigas purvā atļautas ierobežotā daudzumā.

10.Nav ko slēpt – dažreiz mēs, lietuvieši, ar savu iecienīto vaļasprieku – sēņošanu – izskatāmies mazliet dīvaini. “Un kā jūs pazīstat tās sēnes?” mums jautā. Mēs atbildam, ka tas mums asinīs. Katru gadu Varēnā sabrauc sēņotāji no visas Lietuvas. Un katrs no viņiem sapņo kļūt par Sēņošanas čempionu. Gribat pamēģināt?

5.Anīkšči. Ābolu un ābolu lasītāju pilsēta, kas reizi gadā pat svin ābolu dienu. Bet, kamēr āboli pilsētā vēl nav ienākušies, piedāvājam apskatīt mūsu nozīmīgāko akmeni – Puntuku, palūkoties uz garāko Lietuvas upi, ieiet baznīcā, kam valstī ir visaugstākie torņi un, protams, pastaigāties pa koku galotnēm. Anīkšču sila koku galotņu taka ir vienīgā tāda Austrumeiropā. No zemes tā pamazām paceļas līdz 21 metra augstumam, līdz pašām koku lapotnēm un tad 300 metrus līkumo pa galotnēm. Galotņu takā ir 13 stacijas, kurās var ieraudzīt, sadzirdēt un saost silu. Priežu smarža ir tik svaiga, ka gribas te uzkavēties ilgāk. Un palieciet – mazliet ārpus pilsētas atrodas Zirga muzejs, bet no staigāšanas nogurušās kājas varat atsvaidzināt Anīkšču sila ekoloģiskajā baskāju takā.

6.Rokišķi. Tā ir pilsēta, kas visus gaida ar… atvērtiem slēģiem. 252 slēģus košās krāsās pilsētai uzdāvinājuši mākslinieki. Kad jaukākos esat nofotografējuši, gar vienu no skaistākajām Lietuvas neogotikas baznīcām pagriezieties uz parku. Starp kokiem šeit mirdz neparasti daiļā Rokišķu muiža.

DEGUSTĀCIJA: Būt Rokišķos un neiziet siera ceļu – tā ir nepiedodama kļūda. Šī apkārtne izsenis slavena ar siera siešanas mākslu, tāpēc jums noteikti parādīs etnogrāfiskos piena raudzēšanas, sviesta kulšanas traukus, pastāstīs par to, kā sieru spieda un sviestu kūla, bet galds būs klāts ar sieriem.
 

7.Zarasi. Tā ir mūsu “Šveice”, mežu un ezeru novads. Zarasu apkārtnē ir 296 ezeri, viens no tiem paša pilsētas vidū. Pirmais, kas te jāizdara – jāuzkāpj septiņpadsmit metru augstajā skatu laipā. No tās paveras nekam nepielīdzināms skats uz Zarasa ezeru un salu. Tik viegli pamest šo krastu neizdosies – ja ūdens izklaides jūs nesaista, apkārt pilsētai dzīvo daudz savam amatam uzticīgu cilvēku, kuri jums ar prieku iemācīs grebt karotes, aust audumus, iepazīstinās ar bišu dzīvi un paaicinās nobaudīt vīnu, kas darināts no apkārtējos mežos savāktām ogām.

8.Ignalina. Esiet gatavi peldēšanai. Atpūtu šajā novadā ar divsimt ezeriem grūti iztēloties bez braucieniem ar smailītēm vai gumijas laiviņām. Braukt no viena ezera uz otru un sacensties, kas apmeklēs vairāk ezeru, mums ir nacionālais sporta veids. Ja laika ir maz, vismaz pamakšķerējiet no laivas Palūšē, nobaudiet zivju zupu, uzkāpiet Ladakalnī, no kura paveras fantastisks skats, un iegriezieties Biškopības muzejā.

INTERESANTI: Eiropas Komisija Esmu nolēmusi, ka visveiksmīgākās bites Vecajā kontinentā dzīvo (kur vēl?) Lietuvā.

9.Kad kārtīgi būsiet saskatījušies dabas brīnumus, aizbrauciet līdz Ignalinas atomelektrostacijai. Savu darbu tā vairs neveic, tomēr apmeklētājus pieņem un mums visiem atgādina, ka ar kodolenerģiju joki mazi. Ekskursijas vadītāji aizved uz turbīnu zālēm, pirmā reaktora zāli, kur notika kodolreakcija, kā arī uz baseinu, kur tika atdzesēta kodoldegviela.

INTERESANTI: Slēdzamajā Ignalinas atomelektrostacijā tika filmēts neprātīgu popularitāti guvušais miniseriāls “Černobiļa”, kas ieguvis 2 “Emmy” statujas.

10.Molēti. Ja reiz sākāt ar kosmosu, tad ar to arī pabeidziet savu ceļojumu! Objekts Kuļoņos izskatās tā, it kā tik tikko būtu nolaidies no debesīm. Ēkā, kas atgādina atnācēju kuģi, atrodas Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejs. Un tā ir laba vieta romantiskai naktij ar zvaigznēm.

4.Reiz šeit stāvējusi liela koka pils. Arī tagad var redzēt, kādu īpašu un ienaidniekiem grūti pieejamu vietu izraudzījušies pils būvētāji. Kā aizsardzības komplekss izskatījās senatnē, jums atgādinās pilskalna pakājē novietotais stends, bet jūs – ievelciet elpu un uzkāpiet 16 metru augstumā. Apkārtni var izstaigāt, dodoties pa Dūkštas taku.

IETEIKUMS: Ja ceļojuma plānā jums ir vēl nedaudz laika, apmeklējiet ne mazāk skaistos Buivīdu un Karmazinu pilskalnus turpat netālu.

5.Par šo īpašo vietu varētu stāstīt daudz, bet labāk aizbraukt un aplūkot pašiem. Leģendām apvīto Baltu kultūras galvaspilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, zinātnieki augstu novērtē – tā ir svarīga baltu vēstures izzināšanā un tiek dēvēta pat par “Lietuvas Troju”. Šādu piecu pilskalnu kompleksu neatradīsiet visā Baltijas jūras reģionā. Kernaves pilskalni Neres krastā, Pajautas ielejā, stāsta par to, ka dzīve šajā vietā nepārtraukti kūsājusi 11 tūkstošus gadu. Un kūsā arī tagad. Atbrauciet šeit visīsākajā vasaras naktī, kad Kernave svin Rasas svētkus, iegriezieties, kad notiek eksperimentālās arheoloģijas festivāls “Dzīvās arheoloģijas dienas” vai Eiropas arheoloģijas dienas, pārkāpiet laika slieksnim un dodieties brīnumainajā arheoloģijas pasaulē!

6.Varniku izziņas taka. Izziņas taka, kas atrodas starp Viļņu un Traķiem, aizvedīs jūs pāri Ilgja purvam un ezeriņiem piekaisītai pļavai, pēdējā leduslaikmeta izgulētām ieplakām. Varniku botāniskais-zooloģiskais liegums dabas mīlētājiem paver neticamus dārgumus: Sarkanajā grāmatā ierakstītus augus, dzīvniekus un sēnes.

7.Tā neapšaubāmi varētu iegūt galveno lomu seriālā “Troņu spēles”. Galves ezera viļņu ieskauta, pils katru reizi liek brīnīties atkal un atkal. Viļņu atspulgos un ledus spogulī ceļotājiem tā patīk visvairāk. Neieraudzīt Traķu pili – tas nozīmē neredzēt Lietuvu.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Pēc sava karagājiena uz Zelta ordas stepēm 1397. gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts uz Lietuvu atveda vairākus simtus karaīmu ģimeņu. Traķos var ne tikai nobaudīt karaīmu nacionālo ēdienu – kibinus, bet arī iemācīties pusmēness formas pīrādziņu ar gaļas vai biezpiena pildījumu izcept pašiem.

8.Vieni saka, ka šeit nokritis meteorīts, citi stāsta par milzu dinozauru, kurš, bēgot no leduslaikmeta, šeit atstājis savu pēdu, bet citiem labāk patīk leģenda par mācītāju un viņa mīļoto, kas nogrimuši kopā ar baznīcu. Bioenerģētiķi ir izmērījuši, ka Velna dobē – tā tiek saukts viens 100 apmeklētākajiem Eiropas dabas pieminekļiem – ir īpašu vibrāciju vieta. Piltuves formas Velna dobe ir pati dziļākā Lietuvas ieplaka. Tās dziļums sasniedz ap 50 metrus. Ieplakai var apiet pa speciāli ierīkotu taku, bet pašā ieplakā var nokāpt pa kāpnēm.

9.Kas tik te nav noticis septiņu gadsimtu laikā, jo gar Medininku augstieni, kurā tā atrodas, veda senākie Lietuvas tirdzniecības ceļi. Četrstūrveida, iežogota tipa, labi saglabājusies Medininku pils šodien ir viena no lielākajām ne tikai Lietuvā, bet arī Centrālajā un Austrumeiropā. Ja vēlaties uzzināt, kā un ar ko cīnījās lietuvieši, ieejiet pilī.

10.Netālu no pils ir vēl divas īpašas vietas, divi augstākie pakalni Lietuvā – Aukštasis un Jozapine. Nepaejiet tiem garām!

6.Paiet vien stunda, kamēr ar vilcienu no Kauņas nonāksiet Viļņā. Pilsētā, kurā kā reibinošā kokteilī sakulta romantiskā baroka, atturīgā klasicisma, modernās mākslas un hipsterīgā dzīvesveida dvēsele. No mežģīņainajām Sv. Pētera un Pāvila baznīcas velvēm un vienas no senākajām Austrumeiropā – Viļņas Universitātes pagalmiem līdz Daniela Libeskinda projektētajam modernās mākslas centram. Bet sāciet, protams, no hipsterīgā Viļņas stacijas rajona. Ceļojot dziļāk vecpilsētā, uzmanīgi ieklausieties, ko stāsta skulptūras. Vēl vairāk – runājošās skulptūras var jums piezvanīt!

7.7. No ziemas mūsu viesi nebaidās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Viļņa vienmēr ir maģiskāko Ziemassvētku pilsētu sarakstā,

bet Katedrāles laukumā rotātā egle – pasaules skaistāko egļu topā. Pavasarī, trešajā maija svētdienā, Viļņas vecpilsētas ielās skan mūzika. Klasika un džezs, regejs un tautas melodijas, balādes, roks, reps, reivs, – katrs atradīs sev piemērotāko. Ielas mūzikas diena sludina: mūzika ir valoda, kurā runā visi. To pašu apstiprinātu arī tradicionālais džeza festivāls “Vilnius Jazz”.

8.Viļņas Užupe – mākslinieku republika ar savu konstitūciju, prezidentu un tradīcijām. Tai piestāv Viļņas Monmartras vārds, jo nevar zināt, ko te satiksi – nāriņu, eņģeli vai Baltijas šamani. Paejiet garām robežpostenim, Tibetas skvēram, izlasiet Konstitūciju savā valodā un pastaigājieties gar upi. Te vienmēr ir pilns ar māksliniekiem.

IETEIKUMS: Caur Užupi tekošā upe Vilnele, no kuras arī cēlies Viļņas vārds, neaizsalst pat ziemā. Jautājiet pēc smailītēm un dodieties uz pašu pilsētas centru.

9.Pusstunda un jūs būsiet Traķos. Pacelieties ar gaisa balonu, aplūkojiet iespaidīgo Traķu salas pili un 32 šajā apkārtnē esošos ezers

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Nolaidušies uz zemes, ienirstiet roku darba meditācijā – izgatavojiet baltu rotas, kuras atgādinās jums par ceļojumu un neparasti skaisto zemi.

10.Ar vēl mazāku vilcieniņu, nekā atbraucāt no Viļņas, tieši no ezera krastmalas var nokļūt netālu esošajā arhitektūras dārgakmenī – Užutraķu muižā, kura ziemā rotājas romantiskās kupenās, bet vasarā – senlaicīgu rožu ziedos. Skats no muižas terases uz Galves ezeru un pili ezera salā ir apburošs.

4.Baltā roze. Vai nav skaists nosaukums tiltam? Taču ne nosaukuma dēļ Alītā esošais gājēju un velosipēdistu tilts ierakstīts Lietuvas rekordu grāmatā. Virs Nemunas uz veca dzelzceļa tilta posmiem uzbūvēts valstī augstākais velosipēdistu un gājēju ceļš (augstums 38,1 metri, bet garums – 260 metri).

5.Lai satiktos ar putniem un paklausītos viņu daudzbalsīgo kori, aizbrauciet pie Žuvinta. Pavasarī putni Žuvinta ezera apkārtnē pulcējas perēt, bet rudenī var redzēt elpu aizraujošu skatu – uz siltajām zemēm lidot sapulcējušās dzērves. Pat ziemā Žuvinta rezervāta dabas takās var redzēt ziemojošos putnus un atrast zvēru pēdas. Žuvinta ezers – brīnišķīga dabas skola. Kāpiet skatu tornī vai putnu vērošanas tornī, lai aplūkotu apkārtni. Ja acis nesaredz, izmantojiet teleskopu.

6.Palieciet Druskininkos ilgāk – 1794. gadā dibinātais kūrorts ir senākais un lielākais kūrorts Lietuvā. Minerālūdens avoti un baseini, ārstnieciskās dūņas, sāls un dzintara istabas, masāžas un pastaigas svaigā gaisā starp autentiskām, kokgriezumiem rotātām koka villām vai Veselības veicināšanas parkā. Ja emociju ir pārāk maz – pacelieties ar trosi 45 metru augstumā pār Nemunu un papriecājieties par zaļojošo kūrorta panorāmu un upes lokiem.

IETEIKUMI: Ir iespējas ne tikai nogaršot lietuviešu zaraino kūku (Šakotis), bet arī palīdzēt to pagatavot. pagriežot iesma virs uguns.

7.Paslēpieties mežos pavisam netālu no Druskininkiem. Šeit viesus gaida vēl viens Lietuvas baroka šedevrs – Lišķavas klostera arhitektūras ansamblis.

8.Ja vēlaties ieraudzīt, kā īstenībā dzīvo dzūki vai mūsdienu lietuvieši, kas mieru meklē mežā, noteikti izbrauciet caur Lietuvas Dižkunigaitijas laikus atgādinošajiem etnogrāfiskajiem ciemiem Dzūkijas nacionālajā parkā. Nonākuši Marcinkoņu, Zervīnu vai Musteiku ciemā, jutīsieties tā, it kā būtu nonākuši iepriekšējos gadsimtos. Kā nekur citur, šeit ir saglabājušās un tiek glabātas etnokultūras tradīcijas.

9.Musteiku ciemā nepalaidiet garām iespaidīgo dravniecības muzeju un senās biškopības taku.

10.Pat mēs, lietuvieši, Merkini uzskatām par dīvainu mazpilsētu. Ne velti šeit medības bija iecienījuši Lietuvas Dižkunigaitijas valdnieki. Panorāma, kas paveras no Merkines pilskalna un Merkines pilskalna un Merkines skatu torņa, aizrauj elpu.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Merkinē melnās keramikas tradīciju kopj pat vairākas mākslinieku ģimenes. Iegriezieties pie viena no viņiem un savām rokām izgatavojiet skaistu piemiņu no Lietuvas.

kādreiz bija iespaidīga grāfu rezidence ar lielām gleznu, mākslas darbu, retu grāmatu, eksotisku augu un dzīvnieku kolekcijām. Šodien šajā vietā darbojas Kauņas rajona tūrisma centrs un ir atvērts mākslas inkubators. Šeit vareni svin Ziemassvētkus – muižas eglē iemirdzas stikla mandarīni (grāfu kaislība kādreiz bijuši citrusaugļi – šeit pat vārīta apelsīnu zupa). Skan mūzika un tiek uzlieta slidotava.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Ziemassvētkos Raudondvarē var ne tikai aplūkot eglīšu rotājumu izstādi, bet arī paši tos izgatavot un rotāt ar dzintariem.

4.Kā jau minējām, spēj tikai lūkoties apkārt! Apstājieties Raudones pilī, šeit jums pastāstīs brīnišķīgu mīlas stāstu, kas aizsākās Atlantijas okeāna salā Madeirā un turpinājās šeit, Raudones pilī pie Nemunas. Apglabājis savu skaistuli sievu Sofiju, portugālis Žozē tā arī palika dzīvot viņam svešajā, bet tik dārgajā Lietuvā. Uzkāpiet 33,5 metrus augstajā pils apskates tornī un palūkojieties uz upes lokiem un tālumu, kur savulaik lūkojās kvēlošās mīlētāju acis.

5.Augstajā labā Nemunas krasta terasē ieraudzīsiet vēl vienu brīnumu, svarīgu mūsu valsts notikumu liecinieci

- Paņemunes pili. Tā paredzēta nevis aizsardzībai, bet augstmaņu dzīvei. Slēpj simtiem stāstu par zem Nemunas izrakto pazemes eju, pa kuru bijis iespējams nokļūt otrā krastā esošajā Gelgaudišķu muižā. Vietējie stāsta, ka Napoleons Bonaparts pat nosūtījis franču karavīrus meklēt šo slepeno eju. Šodien pilī darbojas viesnīca, restorāns, notiek mūsdienu mākslas izstādes un nedēļas nogales amatnieku gadatirgi.

6.Tagad imperators Napoleons pazemes eju zem Nemunas nemeklētu. Viņš sēstos uz plosta un, šķērsojis upi, aplūkotu Gelgaudišķu muižu. Lietuvā vienīgais trošu plosts uz otru krastu pārceļ gan automašīnas, gan velosipēdus.

7.11 saglabājušās ēkas veido Zīpļu muižas ansambli. Muižas ēka, bijušie muižas zirgu staļļi, klēts, oficina (darbinieku māja) veido vienu milzīgu kultūras telpu, kurā ietilpst gan mākslas darbi, gan keramika, gan mūzika, gan folkloras festivāli, gan, pats par sevi saprotams, kulinārais mantojums. Nemēģiniet aizbraukt no šejienes, neizbaudījuši kulinārā mantojuma ēdienus un dzērienus. Vai kādreiz esat baudījuši zīļu kafiju, burkānu konfektes vai alus zupu?

8.Nešaubāmies, ka tad, kad iebrauksiet Šilutes novadā, jums var šķist, ka vairs neesat Lietuvā

Šiluti mēs dēvējam par Mazās Lietuvas galvaspilsētu. Pajautājiet, kas tā Mazā Lietuva. Nosaukumu šim unikālajam novadam devuši vācieši. Viņu kultūras zīmes šajā novadā var redzēt arī tagad. Iepazīšanos ar novadu sāciet Šilutes muzejā, bet turpiniet Mazo kuģu ostā, kas sākta būvēt vēl pirms Pirmā pasaules kara. Šo novadu vislabāk var aplūkot no kuģīša.

9.Šodien navigācijai Ostadvarja bāku neviens vairs neizmanto, tomēr aplūkot šo tehnikas vēstures pieminekli vienmēr ir interesanti. Vēl patīkamāk ir uzkāpt 18 metrus augstajā bākā un savām acīm pārliecināties, cik neatkārtojami skaists ir ūdeņiem bagātais novads, kurā atrodas lielākā Lietuvas sala Rusne un Minija.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Labāku zivju zupu par to, kādu vāra šajā pusē, Lietuvā būs grūti atrast. Tikai šeit katlā liek zivis no upes, Kuršu jomas un jūras. Vēl gruzdošs koka zars un lāse kaut kā stiprāka. Nobaudiet, redzēsiet!

10.Labāku zivju zupu par to, kādu vāra šajā pusē, Lietuvā būs grūti atrast. Tikai šeit katlā liek zivis no upes, Kuršu jomas un jūras. Vēl gruzdošs koka zars un lāse kaut kā stiprāka. Nobaudiet, redzēsiet!

bastionu piļu piemineklis ne tikai Lietuvā, bet arī visā Ziemeļeiropā. Ja jūs izdomātu palikt šeit ilgāk – esiet piesardzīgi ar Biržu alu. Stāsta, ka vienas tā glāzes esot par maz, bet divu – jau par daudz.

7.Jums pat prātā neienāks, ka Širvēnas ezers, kuram blakus slejas Biržu pils, ir cilvēka, nevis dabas roku darbs. Tas parādījās 16. gs., kad tika nolemts aizsprostot divas upes. Tilts pār Širvēnas ezeru ir garākais koka gājēju tilts Lietuvā. Kad pāriesiet tiltam, atradīsiet vienu no skaistākajām romantisma laikmeta būvēm Lietuvā – Astravas muižu.

8.Ja gadījumā esat ieraduši jokojoties vēlēt, lai kāds zemē iegrimtu, Biržu apkārtnē esiet piesardzīgi,

jo šie vārdi pēkšņi var piepildīties. Pazemes ūdeņi šeit reizēm izskalo ģipša, dolomīta vai krīta slāņus un, zemei iegrūstot, rodas kritenes. Biržu pusē to ir apmēram 9 tūkstoši. Reizēm kritenes pieplūst ar ūdeni, tad tās kļūst par nelieliem ezeriņiem, kuri vislabāk redzami, dodoties pa taku caur Kirkilu ainavas liegumu. Kirkilu ezeri – vienīgie tādi Baltijas valstīs. Skats no augstuma ir tikpat satriecošs kā pati Kirkilu skatu torņa arhitektūra.

9.Nenovirzoties tālu no ceļa, sasniegsiet Lietuvas ģeogrāfisko centru. Tas atrodas Rošču ciemā Ķēdaiņu rajonā.

Paši Ķēdaiņi slaveni ar multikulturālismu. Šeit svarīgi apmeklēt Tirgus laukumu, Lietuvas augstmaņu Radvilu dibināto ģimnāziju, kā arī Evaņģēliski luterisko baznīcu un Evanģēlistu reformātu baznīcu. Ķēdaiņos ir gan sinagoga, gan 19. gs. būvēts minarets. Tradicionālos amatus varat apgūt Arnetu namā, ko uzcēluši Lietuvā kādreiz dzīvojušie skoti.

10.Pa ceļam no Ķēdaiņiem uz Šauļiem izbrauciet cauri Radvilišķiem un pieturiet Burbišķu muižā. Tā ir brīnumaina jebkurā gadalaikā, bet īpaši pavasarī, kad te uzzied tūkstošiem tulpju.

3.The Memel Nord militāros nocietinājumus atradīsiet pavisam viegli, kaut arī šī vieta vēl aizvien ir noslēpums daudziem lietuviešiem. Zem smilšu kāpām paslēpušos militāro bateriju vēsture atgādina 1939. gadu, kad Klaipēdas novads bija pievienots Vācijai, bet Klaipēdas osta – militarizēta. Baterijām bija jāaizsargā pilsēta no gaisa un jūras uzbrukumiem.

4.Klaipēda – mūsu lielā osta. Kuģi te viens otram māj ar burām, satiekas un izšķiras, parādēs demonstrē savu skaistumu un savdabību. Šajā pilsētā var skaitīt ne tikai kuģus! Arī skulptūras. Naudas pods – viena, Kaķis ar džentlmeņa seju – divi, Brīnumainā pelīte, kas izpilda vēlēšanās – trīs. Melnais spoks – četri, Pūķa pēda – pieci... Kas gaida tālāk?

5.No Klaipēdas vecās pārceltuves ar visiem velosipēdiem pārcelsieties uz Smiltīni. Tur, kur beidzas kāpas un paveras Klaipēdas ostas vārti, bijušajā piejūras aizsardzības cietoksnī atradīsiet Klaipēdas jūras muzeju, kas stāsta par mūsu zemes kuģniecības vēsturi. Šeit uzzināsiet arī interesantu faktu, ka pirmā Lietuvas jūras kapteiņa Ļudvika Stulpina kuģis pirmais uztvēra leģendārā “Titānika” SOS signālu liktenīgajā 1912. gada naktī. 24 muzeja akvārijos peld simtiem Lietuvas saldūdens zivju un Baltijas,

Ziemeļjūras un tropisko jūru iemītnieku. Te mīt arī pingvīni un jūras lauvas. Iegriezieties Delfinārijā un nekādā gadījumā nepalaidiet garām delfīnu uzstāšanos.

6.Veloceliņš, kas sākas Smiltīnē, savieno visas Kuršu kāpu apdzīvotās vietas. Tā garums ir 52 kilometri. Pa Kuršu kāpu Nacionālā parka priedēm, līkumojošais celiņš iekļauts Eiropas veloceliņu tīkla EuroVelo maršrutos.

7.Pirmā pieturvieta – jaukais Kuršu jomas piekrastes ciems Jodkrante. Greznojusies ar kokgriezumiem rotātām koka villām, starpkaru periodā dēvēta par Lietuvas Rivjēru, tā vienmēr bijusi vieta tiem, kas alkst pēc miera. Pastaigājiet par senmežu – simtgadīgām eglēm un priedēm apaugušo pakava formas kāpu. Tās Dendroloģiskajā takā atradīsiet iespaidīgi lielu megafonu – skaņu ķērāju un Raganu kalnu.

8.Tiklīdz izbrauksiet no Jodkrantes, skatieties zīmes, lai nepabrauktu garām Gārņu kalnam. Netālu no Jodkrantes atrodas pelēko gārņu un jūraskraukļu kolonija. Tā ir viena no lielākajām Eiropā.

9.No Jodkrantes līdz Pervalkai nāksies pieveikt mazliet vairāk par 16 kilometriem. Veloceliņš, kas ved gar jūru, pagriežas uz Pelēkajām kāpām, ko mēs dēvējam par

Mirušajām kāpām. Staigājot pa tām, iztēlojieties, ka šeit kādreiz dzīvoja cilvēki, taču smiltis aprija viņu namus un pārklāja augus, bet spēcīgie vēji izveidoja iedobes. Šo īpašo vietu aizsargā Nagļu dabas rezervāts.

IETEIKUMS: Gar Mirušajām kāpām ir vērts doties ne tikai kājām, bet arī ar laivām vai smailītēm. Ainava no ūdens puses uz smilšu kalniem ir pavisam citādāka.

10.No Pervalkas Nidu sasniegsiet, braucot gar Kuršu jomu. 15 kilometrus pieveiksiet viegli, izbaudot ainavas. Brauksiet garām Vecekruga kāpai, Bulviķa ragam, putnu vērošanas torņiem. Veloceliņš beidzas unikālā vietā – Nidā, pie Pārnidas kāpas, uz kuras atrodas Saules pulkstenis. 52 metrus augstā kāpa ir vislabākais skatu laukums, no turienes paveras skats uz kāpām, kas tiek pūstas uz Nidas pilsētiņu, priežu mežiem un Baltijas jūru.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Vējrāži nebija tikai Kuršu jomas zvejnieku laivu rota. Simboli un krāsas gluži kā kartes parādīja informāciju, kuru citam par citu vajadzēja zināt, tāpēc dēvētas par “koka Facebook”. Pamēģiniet Kuršu Kāpu muzejā savu vārdu uz vējrāža uzrakstīt arī jūs!

3.Kādreiz bijusī slepenā akmeņu taka – kūlgrinda, kas glābusi lietuviešus no iebrucējiem un savienojusi Aukštumalas purvā dzīvojušos ciemus. Šodien šī taka kļuvusi par izziņas taku tiem, kas vēlas papriecāties par purvu, ieraudzīt tajā saglabājušās retās augu un dzīvnieku sugas. Aukštumalas izziņas taka pāri purvam līkumo 2 400 metru garumā. 11 takas pieturvietas stāsta par Lietuvas Sarkanajā grāmatā ierakstītajiem purva iedzīvotājiem.

4.Palu ļaudis – tā mēs bieži dēvējam Rusnes salas iedzīvotājus. Un aizvien brīnāmies, kā viņi ūdeņu ielenkumā dzīvo un uz veikaliem brauc ar laivām. Tomēr plūdi gadās tikai reizi gadā – pavasarī. Ainava tad ir tik tiešām iespaidīga, bet ne mazāk iespaidu piedzīvosiet, salu apmeklējot ziemā, rudenī vai vasarā. Sasveicinieties ar Mahatmas Gandija skulptūru un sagatavojieties aktivitātēm – degustāciju un izglītojošo nodarbību te ir bez sava gala. Ja vien ir vēlēšanās, varat pļaut niedres, grebt laivas, makšķerēt, kūpināt zivis vai vārīt tradicionālo Pamares novada zivju zupu.

5.Kādreiz Ostadvarja bāka rādīja ceļu mājās garām braucošajiem upju kuģīšiem. 18. gs. blakus muižai uzbūvētā bāka šodien kļuvusi par iespaidīgu skatu laukumu, no kura var aplūkot Rusnes un Minijas apkārtni. Tā kļuvusi arī par objektu, ko ļoti patīk fotografēt tūristiem. Vai tā nav brīnišķīga krāsu kombinācija – sarkani ķieģeļi, zaļas pļavas, balti mākoņi debesīs un ūdens zilums?

6.Nepaslinkojiet piecelties agrāk! Tad, kad no pārplūstošajām pļavām ceļas migla, Nemunas deltā sākas putnu koncerti. Pašiem pazīt to balsis vai redzēt pāri lidojošos būs grūtāk, bet šajā pusē bez grūtībām atradīsiet putnu dzīvi pārzinošu gidu, kas jums parādīs jūras ērgļus, baltpieres zosis, tilbītes, dzērves, ceru ķauķus, baltos gārņus un citus skaistuļus. Tādu pastaigu vai izbraucienu laivā ar putniem mūžam neaizmirst!

7.Rudens putnu migrāciju vislabāk vērot Ventes ragā, pār kuru ved lielais putnu migrācijas ceļš. Rudenī mēdz būt dienas, kad šeit pāri lido 3 miljoni putnu. 1929. gadā Ventes raga pussalā ierīkotā ornitoloģijas stacija darbojas vēl aizvien, bet ornitologi labprāt pieņem visus, kam nav sveša putnu pasaule, turklāt iemāca pat putnus gredzenot. Ja vēlaties Nemunas deltas reģionālajā parkā palikt ilgāk un redzēt retus, pa pārplūstošajām palieņu pļavām staigājošus, lidojošus vai perējošus īpatņus, ieplānojiet ornitatvaļinājumu.

Par putnu paradīzi dēvētajā Nemunas deltā sastopamas ap 300 putnu sugas.

8.Nemaz nestrīdieties – mums arī ir sava “Venēcija”! Kā citādi nosaukt Minijas ciemu Nemunas deltas reģionālajā parkā, kur svarīgāko ielu aizstāj upe, bet kaimiņi viens pie otra ciemos brauc ar laivām. Minijas ciems slavens ar zvejniekiem un tradicionālo zivju zupu, kura te noteikti jānobauda.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Neizbīstieties, ka uz ugunskura verdošajā katlā saimniece jums iemērks gruzdošu koka zaru. Tā ir neiztrūkstoša zivju zupas sastāvdaļa.

9.Drevernas ciemā uzkāpiet skatu tornī. No 15 metru augstuma paveras Nagļu dabas rezervāta plašumi – kāpas un Kuršu joma. No augstuma labi redzams arī netālu bijušais zvejnieku ciems – Svencele. Šodien tā ir burātāju un kaitotāju paradīze. Saka, ka vēji šajā vietā ir paši labākie.

10.Šajā ceļojumā kuģu netrūka. Vai tad nebūtu interesanti uzzināt, kā tos būvēja lietuvieši? Ja tā, dodieties uz slavenā Kuršu jomas kuģu buvētāja Jona Giža sētu. Šeit par kuršu kuģiem un to būvēšanu visu uzzināsiet, varbūt arī paši ar senatnīgo kuģi – kurēnu izbrauksiet Kuršu jomā.

700 kvadrātmetru platībā aug 580 augu sugas. Tostarp – arī mūsu zemei visai neierastie banānkoki.

4.4. Jūs jau zināt – žemaiši bija pēdējie balti, kas pieņēma kristietību. Pat pēc kristīšanas tie vēl ilgi ticēja dabas spēkiem un godināja svētkokus. Šo vēsturi varat piedzīvot īpašā vietā Žemaitijā, Baltu mitoloģijas parkā. Tajā mīt vairāk nekā 40 koka skulptūru, kuras attēlo baltu dievības. Pa izziņas taku ejiet tā, kā liek instrukcija – no dzīves sākuma Zemes loka līdz Mēness takai uz aizsauli.

5.Nekur mūsu zemē neatradīsiet tik daudz akmeņu, cik to ir Salantu reģionālajā parkā. Leģendas stāsta, ka šajā apkārtnē kādreiz par akmeņiem pārvērsti cilvēki. Tātad akmeņu tradīcija šeit ir ļoti sena, bet Mosēdi dēvē par Lietuvas akmeņu galvaspilsētu. Šeit atrodas unikāls akmeņu muzejs ar tūkstošiem laukakmeņu.

6.Mums patīk stāstīt stāstus. Vairums no tiem gaida Žemaitijas nacionālajā parkā, pie Plateļu ezera. Noteikti dzirdēsiet leģendu par apburto Pils salas karalieni, par nogrimušo un aizvien vēl skanošo zvanu, par svēto ķēvi un mākoņu noslēpumiem. Strīdi notiek ne tikai par to, kura leģenda patiesāka, bet arī par ezera dziļumu.

Stāsta, ka dziļākā tā vieta sasniedz pat 63 metrus. Lai kā arī nebūtu, šis ezers ir brīnišķīga vieta atpūtai. Pamēģiniet uzlikt nirēja iekārtu un ienirt ezera dzelmē Ziemassvētkos. Zem ledus, ezera dibenā redzēsiet svētkiem rotātu eglīti.

IETEIKUMS:Apkārt Plateļu ezeram līkumo viens no iespaidīgākajiem Žemaitijas Nacionālā parka veloceliņiem. Neizbraukt pa to būtu kļūda.

7.Velomaršruts jūs aizvedīs uz Plokštines mežu. Šeit atradīsiet Aukstā kara muzeju - pirmo padomju apakšzemes kodolraķešu palaišanas bāzi. Šis muzejs tāds ir vienīgais Eiropā. Aukstumu un drebuļus, kurus sajutāt, viegli nokratīsiet greznajā itāliešu neorenesanses stila Oginsku muižas ēkā. Kā gulbis tā iznirst milzīgajā parkā. Muiža apmeklētājus aicina gan uz starptautiskiem mūzikas festivāliem, gan zirgu konkūra sacensībām, gan žemaišu ēdienu degustācijām.

IZGLĪTOJOŠAS PROGRAMMAS: Pluņģes muižā nepaejiet garām Eiropā vienīgajam Meteņu masku muzejam. Masku tradīcija – ļoti sena, bez tām lietuvieši ziemu no ciema prom nedabūtu! Pamēģiniet maskas ne tikai uzlikt, bet arī paši tās izgatavot.

8.Runā, ka lāči ieņēmuši Telšus. Bet tā bijis no seniem laikiem – lācis ir

Žemaitijas galvaspilsētas simbols. Pamēģiniet saskaitīt, cik lācīšu skulptūru uz tiltiņiem Masta ezera krastmalā. Lāči ir ļoti smieklīgi, tiem pat ir savi vārdi. Arī pašā Telšu pilsētā mākslas ir bezgala daudz. No unikāliem arhitektūras šedevriem līdz muzejiem un mazajām skulptūrām.

9.Varņu reģionālajā parkā visērtāk ceļot pa izziņas takām kas atklāj dabas bagātības un varenību – pilskalnus, zemos purvus, kapulaukus, dzintaru atgādinošo Lūksta ezeru un Biržuvēnu muižu. Ja ceļosiet kājām, izvēlieties īsāko ceļu; ja brauksiet – ar velosipēdu jums sagatavota 23 kilometrus gara trase!

IETEIKUMS: Varņu reģionālajā parkā izmēģiniet to, ko varbūt nekad neesat mēģinājuši – pāri purvam pāriet par akmeņiem klātu slepenu žemaišu ceļu – kūlgrindu.

10.Lietuvas katoļu baznīca stāsta, ka Šiluvā 1608. gadā ganiņiem parādījās Vissvētākā Jaunava Marija. Atzīst, ka tā ir senākā Jaunavas parādīšanās Eiropā. Katru gadu septembrī šeit notiek vienas no lielākajām atlaidām Lietuvā – Šilines jeb Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki. Īpaša procesija ar laternām ir tas, ko vērts redzēt ne tikai ticīgajiem.