Žemaitija
Žemaitija allaž ir bijusi cita pasaule. Lietuvas daļa, tomēr vienlaikus atsevišķa no Lietuvas, tā cauri gadsimtiem ir saglabājusi savu identitāti un kultūru, savukārt žemaiši nav zaudējuši savu spītību un valodu. Žemaiši bija pēdējie eiropieši, kurus pievērsa kristietībai, un uz pilskalniem joprojām ir atrodami pagānu altāri. Pārlūkot vienu no Lietuvas noslēpumainākajiem novadiem, meklējot tā dramatiskās vēstures pēdas, ir patiesi aizraujoši. Jūs būsiet pārsteigti par to, kur šie meklējumi aizvedīs.
Žemaitija. Cilvēki un kultūra
Lepni, spītīgi, drosmīgi un kareivīgi. Pat pēc pārcelšanās uz citām pilsētām žemaiši saglabā savu identitāti, turas kopā, lepojas ar savu žemaiša “pasi” un visiem stāsta par savu zemi un saviem atjautīgajiem amatniekiem un māksliniekiem, kuriem netrūkst modernu ideju. Žemaitijas vietējo arhitektūru, iespējams, padomju reformas ietekmēja vismazāk, tādēļ tā ir lieliska vieta, kur aplūkot autentiskas kapelas, ceļmalas svētnīcas un redzēt interesantus talantīgo Žemaitijas kalēju meistardarbus. Mākslinieki, kuri iemīlējuši Žemaitijas galvaspilsētu Telšus, pilsētai dāvā savus lieliskos mākslas darbus – ielu mēbeles. Tie nav saskaitāmi, tomēr noteikti ir vērts tos atrast.
Žemaitija. Ēdiens
Žemaiši ir īpaši. Tāda ir arī viņu virtuve. Ēdieni pilnībā atšķiras no citos reģionos gatavotajiem. Vienu dienu viņi no skābpiena gatavo kastini un ēd to ar kartupeļiem, savukārt nākamajā dienā pielej miltiem asinis, pilda cūku zarnās, cep krāsnī un liek galdā. Viņi cep siļķi, izvelk asakas un tad liek skābinātā ūdenī ar garšvielām un rīvētiem kartupeļiem. Varam iztēloties, ko jūs domājat! Tomēr nogaršojiet – būs tik gardi, ka lūgsiet vēl.
Žemaitija. Ko darīt?
Žemaišiem veicas – viņiem ir jūra. Varat vienkārši sēdēt Olando Kepure (Holandieša cepures) virsotnē Piejūras reģionālajā parkā, raugoties tālumā un sapņojot. Žemaitijas daba ir skaista, tās ieskautajās muižās ir apkopotas interesantas leģendas un stāsti, kuri rosina radošo garu. Nepabrauciet garām Žemaitijas galvaspilsētai Telšiem, kas apmetusies uz septiņiem pakalniem ezera krastā. Mums nāktos grūti saskaitīt visus mākslas darbus, kurus šeit studējošie ir atstājuši pilsētai. Piedzīvojiet Oginsku muižas varenību, pāršķiriet pavisam citādu Lietuvas vēstures lappusi Aukstā kara muzejā Pluņģes tuvumā un nepabrauciet garām Krustu kalnam. Pat, ja neticat augstākam spēkam, uzkāpiet pašā kalna virsotnē un tveriet mirkli. Laimīgs tas, kurš to var.