L. Juškauskaitė

Vēsture ir apslēpta ikvienā sienā

Lietuvas arhitektūra ir ļoti sena. No katra torņa raugās neskaitāmu dienu gājums. Ja daudzo roku glāstītās ķieģeļu sienas spētu runāt, tās noteikti pastāstītu par slavenajiem arhitektiem un viņu skolniekiem, kuri ceļoja cauri Eiropai. Tās mums atgādinātu par ievērojamākajām skolām un arhitektūras tendencēm, kuras atstājušas nospiedumu mūsu pilsētās un mazpilsētās. Lietuvas arhitektūras identitāti nosaka ne vien vēsturiskās situācijas, bet arī ļaudis, kas tajā mituši dažādos laika periodos, viņu izpratne par mākslu, gaidas un sapņi, kuri tika īstenoti vai palika neīstenoti. Viņu priekšstati par dzīves telpu, tas, ar ko viņi lepojās un ko vēlējās parādīt pasaulei. Sākot ar koku, akmeni un mālu – Lietuvā ķieģeļu ēkas mūrēja jau 13. gadsimtā. Mūru atliekas no šī gadsimta ir atrodamas pašā Lietuvas galvaspilsētas Viļņas sirdī – katedrāles zvanu tornī. Atvērtība kultūras, mākslas tendenču un arhitektūras stilu daudzveidībai Lietuvai ir izveidojusi neparastu un unikālu arhitektūras veidolu.