Māksla un kultūra

Lietuvā ir bezgala daudz muzeju, kuri gaida iespēju izstāstīt savu stāstu. Pilīs ir izveidoti lieliski muzeji, kuri atmodina valsts diženo pagātni. Ir mazi muzeji, kuru pastāvēšanu nodrošina vietējās kopienas aizrautība un entuziasms. Ir tādi muzeji, kuros izstādītas vērtīgas mākslas kolekcijas, un tādi, kuri rada intrigu ar visnegaidītākajām izstādēm. Mums ir muzeji, kas lepojas ar saviem milzīgajiem arhīviem, un muzeji, kuri izglīto inovatīvākajos veidos – Lietuvas vairāk nekā simts muzeji jūs pārsteigs ar savu daudzveidību.

Lietuvas arhitektūra ir ļoti sena. No katra torņa raugās neskaitāmu dienu gājums. Ja daudzo roku glāstītās ķieģeļu sienas spētu runāt, tās noteikti pastāstītu par slavenajiem arhitektiem un viņu skolniekiem, kuri ceļoja cauri Eiropai. Tās mums atgādinātu par ievērojamākajām skolām un arhitektūras tendencēm, kuras atstājušas nospiedumu mūsu pilsētās un mazpilsētās. Lietuvas arhitektūras identitāti nosaka ne vien vēsturiskās situācijas, bet arī ļaudis, kas tajā mituši dažādos laika periodos, viņu izpratne par mākslu, gaidas un sapņi, kuri tika īstenoti vai palika neīstenoti. Viņu priekšstati par dzīves telpu, tas, ar ko viņi lepojās un ko vēlējās parādīt pasaulei. Sākot ar koku, akmeni un mālu – Lietuvā ķieģeļu ēkas mūrēja jau 13. gadsimtā. Mūru atliekas no šī gadsimta ir atrodamas pašā Lietuvas galvaspilsētas Viļņas sirdī – katedrāles zvanu tornī. Atvērtība kultūras, mākslas tendenču un arhitektūras stilu daudzveidībai Lietuvai ir izveidojusi neparastu un unikālu arhitektūras veidolu.

Ja māksla maina pasauli, tā maina arī Lietuvu. It īpaši modernā māksla. Lietuvieši augstu vērtē moderno mākslu – mūsu modernās mākslas vēsture ir piedzīvojusi pacēlumu un zelta laikmetu, stingu klusumu un drosmīgus centienus peldēt pret straumi. Valdzinošais starpkaru modernisms, nomācošā Padomju laika realitāte, atkušņa perioda meistardarbi un radošie mākslas uzplaiksnījumi, kas atspoguļo mūsdienu pasauli, veido neparastu mākslas telpu, kura nebeidzas ar muzejiem un mākslas galerijām. Tā jūs paņem pie rokas, iesaista un aicina iepazīt brīnumaino kultūras pasauli.

Kaut arī mēdzam jokot, ka pieticība ir mūsu tautas iezīme, nebūsim pieticīgi – Lietuva ir teātra zeme. Lietuvā ir daudz teātru, un lietuviešiem teātris ļoti patīk. Grūti noticēt, taču bija laiks, kad mēs visu nakti gaidījām garās rindās, lai iegādātos teātra biļetes. Šodien pie teātriem vairs nav rindu, tomēr nav arī tiešsaistē pieejamu biļešu uz labākajām izrādēm. Rezervējiet tās iepriekš un ļaujieties teātra maģijai. Tas, kas notiek uz Lietuvas labāko teātru skatuves, patiesi ir burvestība.

Šajā pasaulē viss mainās, taču ir jauki, ka dažas lietas nemainās. Tradicionālo amatu prasmes ir burvības pilnas un tās Lietuvā ir ļoti populāras. Ļaudis, kuri cauri gadsimtiem saglabājuši savas dzimtas amata noslēpumus, ir patiesi apbrīnojami. Viņi virpo māla traukus tieši tāpat, kā viņu senči pirms simtiem gadu, un apdedzina tos ceplī īstā ugunī tieši tāpat, kā viņu vecvecāki.

Lietuvas ciemos mēs joprojām varam atrast stelles, kurās mūsu vecvecmāmiņas noauda savu pūru. Mūsdienās senie baltu audeklu raksti ir ieguvuši jaunu nozīmi un jaunu dzīvību. Tāpat arī ļaudis joprojām kar pie savām mājām koka krustus, kas izgriezti pēc senas tradīcijas, glabā Domīgā Kristus skulptūriņas un, vārot ievārījumu uz modernas plīts, to apmaisa ar koka karoti. Kalēja darbs Lietuvā vienmēr bijis īpašs amats. Cieņu iemantojušie meistari mūsdienās savas prasmīgās rokas izmanto mūsu mājokļu un to apkārtnes izrotāšanai. Šos meistardarbus var redzēt tautas mākslas gadatirgos, kuri Lietuvā ir ļoti iecienīti, bet seno amatu prasmes var apgūt izglītojošās programmās, ko rīko muzeji vai paši amatnieki.