Etnogrāfiskie novadi

Lietuvas dienvidaustrumu daļā starp mežiem un mitrājiem, starp smilšainiem pakalniem un mežu ieskautiem ezeriem mājo Dzūkijas ļaudis, kuri lepojas ar savām senajām tradīcijām, izcili saglabātajām draudzīgajām paražām, mīlestību pret vidi, visu dzīvo, savām sēnēm un ogām. Autentiskie ciematiņi meža vidū ir valdzinoša iespēja pārcelties gadsimtu senākā pagātnē, izjust meža spēku un ieslīgt mierīgajā, lēnajā dzīvē dabas vidū.

Mūsu valsts austrumu daļā, kur paceļas un nolaižas krāsaini pakalni, kur zaļo meži, vijas upes, un ezeri aicina tos, kuri alkst miera, ir mūsu Aukštaitija. Šis ir lielākais un daudzveidīgākais etnogrāfiskais novads, tādēļ tā iepazīšanai jāvelta vairāk nekā viena diena. Tas ir tik daudzšķautņains un dažāds, ka, dodoties ceļojumā un piestājot pie pāris viesmīlīgajiem vietējiem, paies labs laiciņš.

Atšķirīga zeme. Šajā novadā atrodas unikālākās Lietuvas vietas – UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ierakstītā Kuršu kāpa, putnu dziesmu pieskandinātā Nemunas delta, Rusnes vecpilsēta, Minijas ciems, kura ielās burā kuģīši, Ventes rags, kas atrodas uz galvenā putnu migrācijas ceļa, kā arī Ostadvarja un Ventes raga vecās bākas. Klaipēdas reģionā ir citi noteikumi un atšķirīgas tradīcijas. To ietekmējis Teitoņu ordenis, Prūsijas hercogiste un Vācijas impērija. Vēstures rats griežas, taču šo laiku zīmes paliek. Tās izjust ir brīnišķīgs piedzīvojums.

Žemaitija allaž ir bijusi cita pasaule. Lietuvas daļa, tomēr vienlaikus atsevišķa no Lietuvas, tā cauri gadsimtiem ir saglabājusi savu identitāti un kultūru, savukārt žemaiši nav zaudējuši savu spītību un valodu. Žemaiši bija pēdējie eiropieši, kurus pievērsa kristietībai, un uz pilskalniem joprojām ir atrodami pagānu altāri. Pārlūkot vienu no Lietuvas noslēpumainākajiem novadiem, meklējot tā dramatiskās vēstures pēdas, ir patiesi aizraujoši. Jūs būsiet pārsteigti par to, kur šie meklējumi aizvedīs.

Pie Polijas robežas, netālu no Kaļiņingradas Nemunas kreisajā krastā, novadā, kuru klāj līdzenumi un Šešupes, Rausves un Širvintas upju ielejas, kur slejas augsti pakalni un plešas zaļi meži Vištīša reģionālajā parkā, kopš seniem laikiem mituši suvalkieši – baltu ļaudis. Vēstures avotos šī vieta minēta ļoti sen – 800 gadus pirms 1009. gada, kad rakstos pirmo reizi minēts Lietuvas vārds. Savulaik šo zemi sagrāva Teitoņu bruņinieki, bet tagad tas ir bezgala interesants, kultūras pasākumiem bagāts novads, kur veidojusies Lietuvas valsts literārā valoda.